Kino - Jumprava

Vienu dienu domāju un atcerējos, kur palikušas viena daļa no manām sajūtām,

kad man bija piecpadsmit, un viņai arī

Bet vai viņai toreiz bija tāpat?

Es vairs neatceros šīs meitenes vārdu — tikai sajūtas

Kādā dienā tālā, kādā vakarā

Mēs uz kino gājām lielas lietas sakarā

Biju nedaudz satraukts, gāju ziedus pirkt

Bet tad padomāju, varbūt labāk būs, kā ir

Mēs domājām viens par otru un bijām ļoti nozīmīgi viens otram

Mēs teicām viens otram, ka nespējam iedomāties dzīvi viens bez otra

Bet vai viņa jutās līdzīgi man, tā arī to nepajautāju

Stāvu es un gaidu toreiz vakarā

Nedaudz jautri smaidu, manas rokas kabatās

Tad es pēkšņi redzu — tur jau viņa nāk

Tāda ļoti skaista un par mani slaidāka

Likās, ka tas ir lielākais notikums, kas man stāv priekšā

Bet tā arī likās toreiz, jo mums jau nekā cita nebija

Mēs ejam roku rokā, visur ceļš mums brīvs

Un tas mums labi sokas, kaut gan esmu mazliet stīvs

Jūtos es kā filmā, viss tik skaisti ir

Viss ir tā kā kino, vai es tiešām esmu īsts

Pagāja vairāk laika

Pēc kāda laika viss aizmirsās, bija daudz citu lietu

Bet šīs sajūtas palika arī turpmāk nemainīgas