Liekos Dīvains - Jumprava

Māte mani mācīja mīlēt

Tēvs, kā bieži nepakrist

Brāli mani mācīja cīnīties

Kā naidnieku atsist

Bet to, ko man mācīja zemapziņa

Sapratās labāk sarkanvīns

Uz priekšu tas mani pasteidzina

Kur patiesība — plastilīns

Dažreiz it kā garlaicīgi

Pa jumtiem gribas pastaigāt

Un, it kā būtu nemirstīgi

It kā nemācētu padomāt

Bet ko man mācīja augšā mēness

Mēness, uz kuru vērsts mans pirksts

Kā viegli iemigt magoņmiegā

Līdz rītam saldi neatžirgt

Jāteic patiesība, man ir jābūt godīgam

Ja es Tev liekos dīvains

Tad kāds Tu liecies man

Lido pūces alkatīgas

Platas acu zīlītes

Un starp viņām kaut kur tumsā

Planēju virs zemes es

Redzu visu it kā dienā

It kā būtu ļoti gaišs

Tikai cilvēkiem tur lejā

Viss šķiet spokains, baigs un baiss

Jāteic patiesība, man ir jābūt godīgam

Ja es Tev liekos dīvains

Tad kāds Tu liecies man

Jāteic patiesība, man ir jābūt godīgam

Ja es Tev liekos dīvains

Tad kāds Tu liecies man