Sirds Sadeg Neparasti - Lauris Reiniks

Dienas kā dienas, tik elpas nepietiek

Un kā četras sienas

Tās nepieviļ, tās vienmēr kaut ko vairāk zin

Nenosauktas vārdā tās aiznes mani tālāk

Un izmētā pa krāsām it visur, it visur

Bet sauli jānotur

Un ieklausies ja līst

Kā putni metas debesīs

Tiem vienmēr jābūt tuvāk lietum

Jāredz kā tas dzimst

Bet kad paliks tik miers

Miglā pārvērties

Varbūt vēlāk sāpēs

Varbūt kāds ko prasīs

Kad paliks tik miers

Centies sauli nenoskriet

Pārāk karsti

Sirds sadeg neparasti

Paliks tik miers

Miglā pārvērties

Varbūt vēlāk sāpēs

Varbūt kāds ko prasīs

Kad paliks tik miers

Centies sauli nenoskriet

Pārāk karsti

Sirds sadeg neparasti

Un kā no jauna

Aiz ziemas paslēpies

Mans prāts kā neprātīgs kliedz

Bet tā biji tu, kas teica man «Bēdz!»

Un visām ceļa zīmēm

Tas neko nenozīmē, tās tālāk sauc

Un brīžiem pat liekas

Ka no elpas tavas leduspuķes uzziedēs

Un ieklausies ja līst

Kā putni metas debesīs

Tiem vienmēr jābūt tuvāk lietum

Jāredz kā tas dzimst

Bet kad paliks tik miers

Miglā pārvērties

Varbūt vēlāk sāpēs

Varbūt kāds ko prasīs

Kad paliks tik miers

Centies sauli nenoskriet

Pārāk karsti

Sirds sadeg neparasti

Paliks tik miers

Miglā pārvērties

Varbūt vēlāk sāpēs

Varbūt kāds ko prasīs

Kad paliks tik miers

Centies sauli nenoskriet

Pārāk karsti

Sirds sadeg neparasti