Tā Aiziet Gaisma - Frailty

Tā aiziet gaisma lēna kā tumšā atvarā

Tur sen jau nogrimusi guļ mana sāpju sirds

No tumšiem nama logiem es veros rudenī

Kur krēslas miglā aukstā Tavs rēgs caur ēnām slīd

Kā skumju attēls prātā reiz salauzts solījums

Es dzirdu bēdu soļus, kas tuvāk nāk arvien

Un dienas ātri paiet, un naktis garas kļūst

Steidz dzīves straumes projām, sirds vientulībā lūzt

Tā aiziet gaisma lēna, tai skumīgs skaistums līdz

Man paliek tikai ēnas, kauss rūgtām zālēm piepildīts

Un rudens veras manī, tā acis klusi raud

Tavs rēgs sev līdz uz mūžu nu mani projām sauc