Es gribu - BrainStorm

es zināju pirms viss vēl sākās,

nav par tevi kaprīzākas

spilvens spiež un sega par šauru,

sapnis nekāds un miegs par cauru

es gribu sajukt prātā no slavas un neprātīgi šķiesties ar naudu

pavirši sveicināt draugus un sasniegt ekrāna mākslīgo baudu

es gribu, es gribu, es gribu, es gribu

es gribu raudāt

mans porcelāna eņģelīti,

cik harmoniski mūsu rīti

bet tumšās, drūmās rudens naktīs

būs melliem velliem pilni kakti

un tad lai dzeltenā prese pieķer mani aiz varena, garena limuzīna rūtīm

blakus garkājainai būtnei ar uzpumpētām krūtīm

es gribu, es gribu, es gribu, es gribu

es gribu smaidīt

brīžos, kad cenšos sevi apmānīt

es varu gaidīt

kādu, kas nāks mani savaldīt

es sen vairs neeju uz dejām

es baudu rodu vecā dzejā

tur mani draugi — ceļa stabi,

vēl liepas satumst un ir labi

es gribu sajukt prātā no slavas un neprātīgi šķiesties ar naudu

pavirši sveicināt draugus un sasniegt ekrāna mākslīgo baudu

es gribu, es gribu, es gribu, es gribu

es gribu smaidīt

brīžos, kad cenšos sevi apmānīt

es varu gaidīt

kādu, kas nāks mani savaldīt

vairs mūsu līgumi nav spēkā

cik viegli tomēr krist ir lētā grēkā

liktenis uz vienas, uz kreisās kājas lēkā

es gribu smaidīt

brīžos, kad cenšos sevi apmānīt

es varu gaidīt

kādu, kas nāks mani savaldīt

es gribu raudāt

es gribu raudāt