Poēma par krekliem mirdzoši baltiem un četriem - Kaspars Dimiters

Pār lielajiem meliem vien Milda stāv augstu

Ne seju slēpj maskā, ne muti ar plaukstu

Trīs brīvības zvaigznes paceltas stalti

Tās pakājē varoņi akmenī kalti

Pakājē bariem nu dīvaiņi čāpo

Reizi kas gadā dedz sveces un lāpo

Kam dzīvā vēl atmiņā Atmoda maigā

Nu visi kā dresēti uzpurņos staigā

Ik dienas tos portālos, drukātā presē

TV un radio vienādi dresē

Līdz nāvei ar nāvi lai baidītu pūli

Lai ieslēgtu būros ar maskētu mūli

Un vada šo dresūras līderu listi

Vien politiķi un žurnālisti

Kodējot masas ar vienīgo trumpi

Latvijas globusa ekspertu Dumpi

Pie kājas vai maskas tiem zinātņu prāti

Pat Nobela prēmiju laureāti

Jo mērķis ir meli gan priekšā, gan fonā

Lai visi kā zeki — pa kamerām zonā

Mērķis — lai cilvēks no cilvēka baidās

Cerība, prieks lai pārvēršas naidā

Tos, kas bez maskām, lai nostučī mentiem

Un saukā par Covid disidentiem

Bērni lai gadžetos dzimtu un mirtu

Tuvos no tuvajiem tālums lai šķirtu

Lai tiktos ne dzīvē vairs, nu tikai Zoomā -

Ar nāves bailēm ik skatienā drūmā

Ne tāpēc šai zemē par latvieti dzimu

Lai brīvo un veselo testē kā slimu

Pierāda zviedri, kā vīruss šis lipa

Nopļāva nāve, ne vairāk kā gripa

Milda tik nemelo — zvaigznes met staru

Apgaismo prātus par melīgo varu

Ja Baltijas ceļš šodien turpinātos

Vairums nu tajā ar uzpurņiem stātos

Par savējo maskējies prezidents tērgā

Būros liek padomāt brīvi šai sērgā

Maskas ļauj nevalkāt likums bez strīdiem

Vien psihiem un kustību invalīdiem

Lai smok tas, kam astma, vēl vairāk kā smacis

Lai smok sirdī slimais, ko kaps vēl nav racis

Maska no Covid vīrusa bargā

Kā marles prezervatīvs sargā

Režīms nav lokāls, bet globāls — to zinu

Es lādēju stobrus ar dziesmām, ne svinu

Lai arī sen, tomēr liecinieks biju

Dziedot ar dziesmoto revolūciju

Pār lielajiem meliem vien Milda stāv augstu

Ne seju slēpj maskā, ne muti ar plaukstu

Trīs brīvības zvaigznes paceltas stalti

Pēdējie varoņi akmenī kalti

Bij' Atmoda.

Nu ir klāt aizmigšana

Jau vakcīnu zvaniņi atvadas zvana

Reiz VDK rūpes bij, lai tev nav seja

Šodienas VDK — «Veselības Drošības Komiteja»

Nav poēma mana par kariņa metriem

Bet krekliem mirdzoši baltiem un četriem

Pret meliem šī dziesma un nāvīgām ziņām

Par mūsu vēl dzīvajām sirdsapziņām