Kā Tev Iet? - Jauns Mēness

Kad viņš piedzima, savādāks bija tad laiks

Aiz loga rudens bij' klāt

Par varoni būt tais tālajās dienās

Jēgas nebija pierunāt

Tikai tāds, neadekvāts

Tāds kā viņš tas varēja būt

Pats, kas vārtus un ceļus sev izvēlās

Tāds, kas bailes nesajūt

Ai, brālīt

Vai Tu sveiks vēl, kā gan Tev iet?

Ai, māsiņ

Ka Tu viena nepaliec!

Viņš dzirdēja, juta un apzinājās

Viņa skaidri saprata to

Ka sapņus un draugus un mīļākos

Nekad nesūta izlūkos

Tikai tāds, neadekvāts

Tāds kā viņš tas varēja būt

Tieši acīs kas skatās un nenovēršas

Tāds, kas nebaidās nepagūt

Ai, brālīt

Vai Tu sveiks vēl, kā gan Tev iet?

Ai, māsiņ

Ka Tu viena nepaliec!

Daudz bij' tādu, kas brēca un šausminājās

Daudz tādu, kas novērsās

It kā nebūtu bijis nekas un nekad

Pēc laika tie atgriezās

Tikai tāds, neadekvāts

Tāds kā viņš tas varēja būt

Kam nav jādomā atdot vai neatdot

Neko nesakot, kas nepazūd

Ai, brālīt

Vai Tu sveiks vēl, kā gan Tev iet?

Ai, māsiņ

Ka Tu viena nepaliec!